Skip to main content

Ko nozīmē būt pilsoniskam aktīvistam 20 gadu vecumā?

Vārds “aktīvists” daudziem asociējas ar kaut ko lielu: demonstrācijām, kampaņām, cilvēkiem ar plakātiem galvaspilsētā. Bet lielākā daļa pilsoniskā aktīvisma, kas faktiski kaut ko maina, izskatās daudz garlaicīgāk. Tas ir cilvēki, kas parādās, kad citi neparādās. Jauniešiem Latvijā šobrīd ir vairāk iespēju piedalīties nekā jebkad agrāk, un lielākā daļa no tām neprasa ne pieredzi, ne īpašas zināšanas.

Balsošana ir sākums, ne beigas

Vēlēšanas ir redzamākā pilsoniskās līdzdalības forma, un Latvijā jauniešu vēlēšanu aktivitāte joprojām ir zemāka nekā vecāku paaudžu. Iemesli ir dažādi: sajūta, ka viens balss neko nemaina, ka politika ir “pieaugušo lieta”, ka izvēle starp partijām nešķiet pietiekami atšķirīga. Šie iemesli ir saprotami. Bet skaitļi rāda kaut ko konkrētu: 2022. gada Saeimas vēlēšanās atšķirība starp vairākām partijām, kas iekļuva un neiekļuva parlamentā, bija mazāka par 1000 balsīm.

Jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem Latvijā ir vairāk nekā 100 000. Balsošana viena pati neatrisina sistēmiskas problēmas. Bet tā ir minimālā līdzdalība, no kuras sākas viss pārējais.

Ko aktīvisms izskatās praksē

Lielākā daļa cilvēku, kas darbojas pilsoniskajā jomā, to nedara pilna laika. Viņi iet uz vietējās pašvaldības sēdēm, kad tiek lemts par kaut ko konkrētu viņu rajonā, viņi paraksta iesniegumu par skolas finansējumu. Viņi organizē vienu pasākumu gadā vai piedalās diskusijā, ko organizē kāda NGO. Inspiria projektos jauniešu pilsoniskā līdzdalība bieži sākas ar kaut ko ļoti konkrētu: vides akciju, diskusiju par digitālajām tiesībām vai vēlēšanu iniciatīvu, kas izskaidro balsošanas procesu vienaudžiem. Šie soļi šķiet mazi, bet tie veido ieradumu piedalīties, un tas uzkrājas.

Kāpēc tieši tagad

Latvijā nākamo 10 gadu laikā notiks vairākas būtiskas debates: par klimata politiku, digitālo infrastruktūru, izglītības sistēmu un demogrāfiju. Lēmumi, ko pieņems šajā periodā, ietekmēs cilvēkus, kas šobrīd ir 18 līdz 25 gadus veci, daudz ilgāk nekā tos, kas šobrīd pieņem lēmumus. Tas nav arguments par kādu konkrētu politisko virzienu. Tas ir arguments par to, ka jauniešiem ir loģisks iemesls interesēties par procesiem, kas notiks tieši viņu pieaugušās dzīves laikā.

Kā sākt, ja šķiet, ka nezini no kurienes

Nav vajadzīgs zināt visu par politiku vai pārzināt visas partijas. Sākums var būt ļoti konkrēts: atrodi vienu jautājumu, kas tevi interesē, un meklē organizāciju vai iniciatīvu, kas ar to nodarbojas. Latvijā darbojas vairākas jauniešu organizācijas, tostarp Inspiria, kas piedāvā strukturētu iesaisti pilsoniskajā jomā bez nepieciešamības zināt visu uzreiz. Pilsoniskais aktīvisms jauniešiem nav par to, ka tu esi eksperts. Tas ir par to, ka tu parādies.