Ja tu pajautā cilvēkam, kāpēc viņš sāka brīvprātīgo darbu, viņš visbiežāk atbildēs kaut ko tādu kā “gribēju palīdzēt” vai “bija interesanti”. Abi ir patiesi. Abi arī ir nepilnīgi.

Lielākā daļa cilvēku sāk brīvprātīgo darbu ar vairākiem iemesliem vienlaikus, un ne visi no tiem ir altruistiski. Tas ir normāli. Šis raksts ir par tiem pārējiem iemesliem, ko parasti nesaka skaļi.

Bailes, par kurām neviens nebrīdina

Pirms pirmās dienas gandrīz katrs brīvprātīgais domā vienu un to pašu: vai es būšu pietiekami labs? Vai es nezināšu, ko darīt? Vai citi jau zinās viens otru un es būšu malā?

Šīs bailes ir tik izplatītas, ka tās gandrīz varētu iekļaut oficiālajā ievadā. Svarīgi ir tas, ka lielākajā daļā gadījumu tās pazūd pirmajās divās stundās, nevis tāpēc, ka situācija ir vieglāka, nekā gaidīts, bet tāpēc, ka tu esi pārāk aizņemts, lai domātu par sevi.

Ko tu faktiski iegūsti

Brīvprātīgais darbs dod trīs lietas, kas CV formātā neiederas labi, bet praksē ir noderīgas ilgāk nekā jebkura rindiņa dokumentā.

Pirmkārt, tu saproti, kā tu strādā ar cilvēkiem, kad nav hierarhijas. Skolā ir skaidrs, kas ir priekšnieks. Brīvprātīgo grupā tā nav, un tas atklāj kaut ko interesantu par to, kā tu uzvedies, kad nevienam nav jāpakļaujas.

Otrkārt, tu dari lietas, ko citādi nedarītu gadiem. Organizē pasākumus, koordinē cilvēkus, risini problēmas, kas parādās pēdējā brīdī. Šī pieredze uzkrājas ātrāk nekā jebkurā skolas projektā.

Treškārt, tu satiec cilvēkus ar atšķirīgām prioritātēm. Daži brīvprātīgie strādā pilnu slodzi un brīvprātīgo darbu dara vakaros. Citi ir studenti. Citi meklē virzienu. Šī dažādība ir vērtīga tieši tāpēc, ka tā nav mākslīgi konstruēta.

Par CV rindiņu

Jā, brīvprātīgais darbs izskatās labi dokumentā. Tas ir fakts, un nav jēgas to noliedzt. Bet darba devēji, kas intervijā jautā par brīvprātīgo pieredzi, parasti meklē kaut ko konkrētu: vai tu vari aprakstīt situāciju, kurā kaut kas nogāja greizi, un ko tu darīji.

Ja tu esi strādājis tikai ar teorētisku motivāciju un nekad neesi bijis situācijā, kur kaut kas neizdevās, tev nav ko atbildēt. Brīvprātīgais darbs gandrīz garantē, ka tādas situācijas būs.

Kad motivācija nav tīri altruistiska

Daudzi cilvēki sāk brīvprātīgo darbu daļēji tāpēc, ka jūtas iestrēguši. Rutīna, skola, vieni un tie paši cilvēki, sajūta, ka kaut kas trūkst. Tas ir tikpat derīgs iemesls kā jebkurš cits. Brīvprātīgais darbs Inspiria projektos bieži sākas tieši no šī punkta, un tas nav problēma. Svarīgi ir tas, kas notiek pēc pirmajām pāris reizēm, kad tu saproti, ka dari kaut ko, kas ietekmē citus cilvēkus, un tas sajūtas savādāk nekā lielākā daļa citu lietu.

Kā sākt

Nav vajadzīga īpaša pieredze, un nav vajadzīgs skaidrs plāns. Vajadzīga tikai pieejamība un vēlme parādīties. Inspiria regulāri meklē jauniešus projektiem Latvijā un starptautiskajām apmaiņām. Aktuālās iespējas ir atrodamas sadaļā “Pasākumi“.