Vārds “ilgtspēja” ir kļuvis par tādu kā fonā esošu troksni. To saka politiķi, to drukā uz maisiņiem, to piemin reklāmās par jogurtu. Rezultātā daudzi jaunieši to vairs nedzird. Bet zem visa tā trokšņa ir kaut kas vienkāršs: ikdienas izvēles, kas summējas. Nevis lielas upures vai pilnīga dzīvesveida maiņa, vienkārši konkrētas lietas, ko var sākt darīt šonedēļ.

Šeit ir 7 no tām.

1. Pārtrauc pirkt ūdeni pudelēs

Latvijā krāna ūdens ir dzerams gandrīz visā valstī. Viena plastmasas pudele sadalās ap 450 gadiem, un termoss vai atkārtoti lietojama pudele izmaksā 10–20 eiro un kalpo gadiem. Ja tu iztērē 2 eiro nedēļā pudelēs, gada laikā tas ir 100 eiro un ap 100 plastmasas pudelēm. Termoss atmaksājas pirmajā mēnesī.

2. Ēd gaļu retāk, nevis “tikai bio”

Liellopu gaļas ražošana rada vairāk siltumnīcefekta gāzu nekā autotransports globālā mērogā, un “bio” etiķete šo faktu nemaina. Ja tu ēd gaļu nevis katru dienu, bet 3–4 reizes nedēļā, ietekme ir reāla. Tas nav aicinājums kļūt par vegānu, vienkārši mazāk biežs patēriņš jau dod rezultātu.

3. Pirms pērc, pajautā: vai man tas tiešām vajadzīgs?

Fast fashion nozare ražo ap 92 miljonus tonnu tekstilatkritumu gadā, un lielākā daļa no tiem nonāk poligonos. Latvijā ir izplatīti lietotu drēbju veikali, maiņas grupas un tiešsaistes platformas. Ilgtspējīga dzīve ikdienā nenozīmē nopirkt “zaļāku” kreklu, tas nozīmē nopirkt mazāk kreklu kopumā.

4. Atdali atkritumus. Patiešām.

Daudzos Latvijas pilsētu namos ir konteineri stiklam, papīram, plastmasai un bioatkritumiem, un vairums cilvēku tos ignorē, jo “ir sarežģīti” vai “vienalga sajauks”. Sajaukt gan var. Bet pareizi atdalīts stikls tiek pārstrādāts 100% apmērā. Piecas minūtes nedēļā, lai izskalotu bundžu un to nomestu pareizajā konteinerā, ir viens no vienkāršākajiem ekoloģiskās ikdienas soļiem.

5. Izmanto sabiedrisko transportu vai kājas vismaz reizi dienā

Automašīna braucienam uz veikalu 800 metru attālumā nav loģistika, tas ir ieradums. Ja tu dzīvo pilsētā, sabiedriskais transports Rīgā un citās lielākajās pilsētās bieži ir ātrāks nekā auto sastrēgumos, un jauniešiem līdz 25 gadiem Rīgā ir atlaides. Riteņbraukšana pavasarī un vasarā apvieno transportu ar fizisko aktivitāti.

6. Ieslēdz enerģijas taupīšanas režīmu savā telefonā un klēpjdatorā

Ekrāna spilgtums, fona lietotnes un ierīces, kas darbojas gaidīšanas režīmā visu nakti, veido ievērojamu daļu no mājas elektroenerģijas patēriņa. Latvijā elektroenerģijas cena pēdējos gados ir pieaugusi, tāpēc taupīšana ir gan ekoloģiska, gan ekonomiska. Konkrēti: izslēdz ierīces pilnīgi, iestatiet monitorus uz automātisku izslēgšanu pēc 5 minūtēm un lādē telefonu tikai līdz 80%, ja lādētājs ir pievienots visu nakti.

7. Runā par to, bet bez morāles lekcijām

Vides aizsardzība jauniešu vidū tiek pieņemta labāk, kad tā izskatās kā normāls dzīvesveids, nevis kā pienākums. Ja tu nes termosā kafiju un draugs jautā kāpēc, pastāsti vienkārši. Inspiria projektos tas ir pamanāms pastāvīgi: jaunieši, kas redz, ka citi dara ko konkrētu, sāk darīt to arī paši. Reāla pārmaiņa notiek, kad konkrētas lietas kļūst par normu, nevis kad cilvēki jūtas vainīgi.

Ilgtspējīgs dzīvesveids ikdienā nav pilnīgs apvērsums. Viena no šīm septiņām lietām šonedēļ jau ir sākums.